turpceļš
turpceļš vīriešu dzimte, lietvārds
Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
PiemēriTurpceļš bija apledojis.