Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
turnikets
turnikets lietvārds; vīriešu dzimte
Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
PiemēriDivvirzienu turnikets.
Cilme:No franču tourniquet.