turpceļš
turpceļš lietvārds; vīriešu dzimte
Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
PiemēriTurpceļš bija apledojis.