trinītis
trinītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
PiemēriVilnas trinīša audums.
2.Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
PiemēriTrinīšu griesti.