te1
te apstākļa vārds
1.Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur1.
PiemēriKas te?
Stabili vārdu savienojumiKā es te stāvu. Lai tavas smakas te nebūtu.
1.1.Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
PiemēriTeic – kur zeme skaistākā? Te, kur smilgas zied, Teic – kur skarbā zeme tā? Te, kur akmens dzied. Te, kur eglēs saule riet, Te, kur smaržo siens, Te, kur tēvu taka iet, Miglā dzērves brien..
2.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
PiemēriMan te ienāca prātā.