tarkšķēt
tarkšķēt tarkšķu, tarkšķi, tarkšķ, pag. tarkšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriElektromotors sācis stipri tarkšķēt.
- Elektromotors sācis stipri tarkšķēt.
1.1.Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriAiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
- Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
2.sarunvaloda Pļāpāt.
PiemēriTarkšķēt ar draudzenēm.
- Tarkšķēt ar draudzenēm.
- Ilgi tarkšķēt pa telefonu.