tarkšķēt
tarkšķēt tarkšķu, tarkšķi, tarkšķ, pag. tarkšķēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriElektromotors sācis stipri tarkšķēt.
1.1.Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriAiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.