tarāns
tarāns vīriešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
1.1.Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
PiemēriAr savu tarānu mēs ienaidnieku kuģiem daudz nevarējām kaitēt..
2.joma: militārās zinātnes Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
PiemēriTaču tas mani acīmredzot absolūti iedarbina kā tarānu, kā caursitēju.
Cilme:No krievu таран, kam pamatā grieķu valodas vārds.