tapt
tapt topu [tùopu], topi, top, pag. tapu darbības vārds; intransitīvs
1.Veidoties, rasties.
PiemēriNo nekā nekas nevar tapt.
- No nekā nekas nevar tapt.
- Teātrī top jauna izrāde.
- Māksliniekam darbnīcā top glezna pēc gleznas.
2.Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt1.
PiemēriTapt par lauksaimnieku.
- Tapt par lauksaimnieku.
- Tapu vesels pāris dienās.
- Dziedāšana korī viņai tapusi par nepieciešamību.
3.Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
PiemēriPriekšlikums tapa noraidīts.
- Priekšlikums tapa noraidīts.