Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tīt
tīt tinu, tin, tin, pag. tinu darbības vārds; transitīvs
1.Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
PiemēriTīt kopā auklu.
1.1.Šādā veidā virzīt (ko) nost (no kā).
PiemēriTīt diegu nost no spoles.
1.2.Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
PiemēriTīt ruļļus matos.
2.Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
PiemēriTīt šalli ap kaklu.
Stabili vārdu savienojumiMiglā tīts.
Stabili vārdu savienojumiTīt kādu ap pirkstu. Tīt makšķeres.