svītrot
svītrot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot (kam) svītru vai svītras.
PiemēriSvītrot papīru.
- Svītrot papīru.
- Bērns var svītrot vai izkrāsot iezīmētās figūras vidu.
2.Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
PiemēriSvītrot nepareizi uzrakstīto vārdu.
- Svītrot nepareizi uzrakstīto vārdu.
- Īsinot svītrot lugas tekstu.
2.1.Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
PiemēriSvītrot kandidāta uzvārdu vēlēšanu biļetenā.
- Svītrot kandidāta uzvārdu vēlēšanu biļetenā.
- Svītrot no saraksta mazāk nepieciešamās mantas.
- Svītrot brīvās štata vietas ministrijās.
- Svītrot no likuma neskaidro pantu.