Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
svītra
svītra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
PiemēriHorizontāla svītra.
  • Horizontāla svītra.
  • Ar lineālu novilkt svītru.
  • Svītras kaklasaites rakstā.
  • Kokā iegriezta svītra.
Stabili vārdu savienojumiSvītru kods.
  • Svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
1.1.Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
PiemēriŠauras uzacu svītras.
  • Šauras uzacu svītras.
  • Ūsu svītra uz virslūpas.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriPār dzīvnieka muguru stiepjas tumša svītra.
  • Pār dzīvnieka muguru stiepjas tumša svītra.
  • Gaiša svītra debesu pamalē.
  • Aiz lidmašīnas paliek balta svītra.
  • Robotā apvāršņa svītra.
Stabili vārdu savienojumiPāršaut pār svītru. Pārvilkt svītru. Svītra pāri.