svītra
svītra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
PiemēriHorizontāla svītra.
- Horizontāla svītra.
- Ar lineālu novilkt svītru.
- Svītras kaklasaites rakstā.
- Kokā iegriezta svītra.
Stabili vārdu savienojumiSvītru kods.
- Svītru kods — standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
1.1.Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
PiemēriŠauras uzacu svītras.
- Šauras uzacu svītras.
- Ūsu svītra uz virslūpas.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriPār dzīvnieka muguru stiepjas tumša svītra.
- Pār dzīvnieka muguru stiepjas tumša svītra.
- Gaiša svītra debesu pamalē.
- Aiz lidmašīnas paliek balta svītra.
- Robotā apvāršņa svītra.
Stabili vārdu savienojumiPāršaut pār svītru. Pārvilkt svītru. Svītra pāri.
- Pāršaut pār svītru idioma — pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- Pārvilkt svītru idioma — atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- Svītra pāri idioma — saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).