svārstīt
svārstīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
PiemēriSvārstīt svaru kausus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
PiemēriZiņas no finanšu sektora svārsta valūtu kursus.
2.Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
PiemēriZemnieks plaukstās svārsta vārpas, pēta graudus.