svilināt
svilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
svilināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
PiemēriAr lodlampu svilināt nost veco krāsu.
1.1.Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriSvilināt nokautai cūkai sarus.
2.sarunvaloda Dedzināt1.
PiemēriTurpina svilināt kūlu.
2.1.Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
PiemēriAukstajā laikā svilināt sagādāto malku.
3.formā: trešā persona Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
PiemēriSaule svilina siena grābēju muguras.
4.formā: trešā persona Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
PiemēriVaigus svilina sals.
4.1.Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
PiemēriViņu svilina naids.