sukāt
sukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
sukājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
PiemēriSukāt matus.
- Sukāt matus.
- Sukāt sprogas gar ausīm.
1.1.Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
PiemēriSukāt galvu.
- Sukāt galvu.
- Sukāt bārdu.
1.2.Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
PiemēriSukāt zirgu.
- Sukāt zirgu.
- Sukāt suņa garo spalvu.
- Kaķim patīk, ka to sukā.
2.Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
PiemēriSukāt linus.
- Sukāt linus.
- Sukāt vilnu.
3.sarunvaloda Strauji, ar lielu kāri ēst.
PiemēriSukāt iekšā ēdienu.
- Sukāt iekšā ēdienu.
- Ar baudu sukāt zupu.
4.sarunvaloda Iet (parasti ātri).
PiemēriVēl ir labs gabals ko sukāt.
- Vēl ir labs gabals ko sukāt.
- Transports vairs nekursēja, nācās sukāt kājām.