sukāt
sukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
sukājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
PiemēriSukāt matus.
1.1.Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
PiemēriSukāt galvu.
1.2.Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
PiemēriSukāt zirgu.
2.Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
PiemēriSukāt linus.
3.sarunvaloda Strauji, ar lielu kāri ēst.
PiemēriSukāt iekšā ēdienu.
4.sarunvaloda Iet (parasti ātri).
PiemēriVēl ir labs gabals ko sukāt.