Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sūkāt
sūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrinot ar siekalām.
PiemēriSūkāt konfekti.
  • Sūkāt konfekti.
  • Tabletes iedarbojas tikai tad, ja tiek sūkātas, jo uzsūcas caur mutes gļotādu.
1.1.Turēt (ko) mutē un vairākkārt sūkt.
PiemēriBērns sūkā īkšķi.
  • Bērns sūkā īkšķi.