Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stāvus
stāvus apstākļa vārds
1.Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
PiemēriPiecelties stāvus.
1.1.Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
PiemēriLācis pieslejas stāvus.
2.Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
PiemēriBaļķus sēņu audzēšanai liek stāvus.
3.Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
PiemēriTaka ved stāvus kalnā.
4.sarunvaloda Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
PiemēriStāvus grūst nelaimē.
Stabili vārdu savienojumiMati (sa)slienas stāvus. Mati ceļas stāvus.