stāvums
stāvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → stāvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrasta stāvums.
1.1.Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
PiemēriKalnā kāpjam pa kāpnēm, kam grūtāk stāvumu pārvarēt, dodas pa slīpo taku.