stādīt
stādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
PiemēriStādīt kāpostus.
- Stādīt kāpostus.
- Stādīt kartupeļus.
- Stādīt ogu krūmus.
- Stādīt puķi podā.
1.1.Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
PiemēriStādīt mežu.
- Stādīt mežu.
- Stādīt ābeļdārzu.
- Stādīt dzīvžogu.
2.Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
PiemēriStādīt bērnus rindā citu pie cita.
- Stādīt bērnus rindā citu pie cita.
Stabili vārdu savienojumiStādīt kaktā.
- Stādīt kaktā — sodīt bērnu ar stāvēšanu kaktā.
3.Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
PiemēriStādīt vecāko brāli ģimenē augstāk par sevi.
- Stādīt vecāko brāli ģimenē augstāk par sevi.
Stabili vārdu savienojumiStādīt blakus. Stādīt par priekšzīmi.
- Stādīt blakus — 1. Salīdzināt, lai novērtētu.2. Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- Stādīt par priekšzīmi — norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
- Stādīt pretī — pretstatīt.
- Stādīt priekšā — iepazīstināt (kādu ar kādu).
3.1.sarunvaloda Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
PiemēriStādīt savas intereses augstāk par citu interesēm.
- Stādīt savas intereses augstāk par citu interesēm.
4.sarunvaloda Veidot (piem., tekstu, datu kopumu).
PiemēriStādīt protokolu.
- Stādīt protokolu.
- Stādīt nedēļas darba plānu.