strinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -inājutransitīvs, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
PiemēriStrinkšķināt ģitāru.
Piemēri
Strinkšķināt ģitāru.
Strinkšķināt kokli.
Strinkšķināt velosipēda zvaniņu.
Mūziķe maigi strinkšķina arfu.
Stīgas strinkšķina ar pirkstiem vai ar cietu plastmasas vai koka gabaliņu.
Stabili vārdu savienojumiStrinkšķināmie stīgu instrumenti.
Stabili vārdu savienojumi
Strinkšķināmie stīgu instrumenti — mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.