strinkšķināt
strinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
PiemēriStrinkšķināt ģitāru.
- Strinkšķināt ģitāru.
- Strinkšķināt kokli.
- Strinkšķināt velosipēda zvaniņu.
- Mūziķe maigi strinkšķina arfu.
- Stīgas strinkšķina ar pirkstiem vai ar cietu plastmasas vai koka gabaliņu.
Stabili vārdu savienojumiStrinkšķināmie stīgu instrumenti.
- Strinkšķināmie stīgu instrumenti — mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.