Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
strikšķēt
strikšķēt 3. pers. strikšķ, pag. strikšēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriApģērbs ir par šauru, strikšķ pa visām vīlēm.