strikšķēt
strikšķēt 3. pers. strikšķ, pag. strikšēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriApģērbs ir par šauru, strikšķ pa visām vīlēm.