spīdēt
spīdēt spīdu, spīdi, spīd, pag. spīdēju darbības vārds; intransitīvs
1.Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
PiemēriSaule, zvaigznes spīd spoži.
- Saule, zvaigznes spīd spoži.
- Mēness spīd pie debesīm.
- Jāņtārpiņš spīd ceļmalas zālē.
- Pie vārtiem spīdēja blāva laterna.
1.1.Izplatīties (par gaismu, uguni).
PiemēriProžektora gaisma spīd acīs.
- Prožektora gaisma spīd acīs.
- Mājas logos spīdēja uguns.
2.Atstarot gaismu; būt spožam.
PiemēriSniegs spīd saulē.
- Sniegs spīd saulē.
- Ausīs spīd zelta auskari.
- Nospodrinātie zābaki spīdēja kā jauni.
- Zirgam spīd spalva.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) spīd un laistās. Elkoņi spīd.
- (Viss) spīd un laistās — saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- Elkoņi spīd — saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
2.1.pārnestā nozīmē Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
PiemēriAcis spīdēja no prieka.
- Acis spīdēja no prieka.
- Acīs spīdēja prieks.
3.Spilgti izcelties (citu vidū ar ko).
PiemēriSpīdēt ar savām spējām, zināšanām.
- Spīdēt ar savām spējām, zināšanām.
- Spīdēt ar asprātībām.
3.1.Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
PiemēriZaļajā zālē spīdēja dzelteno pieneņu ziedi.
- Zaļajā zālē spīdēja dzelteno pieneņu ziedi.
Stabili vārdu savienojumiCeļgali spīd.
- Ceļgali spīd — saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.