smērēt
smērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
2.Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
PiemēriKurpes smērē zeķes.
Stabili vārdu savienojumiNav vērts rokas smērēt.
Stabili vārdu savienojumiIet kā smērēts. Rokas smērēt. Smērēt nagus. Smērēt papīrus. Smērēt rokas.
Cilme:No viduslejasvācu smeren ‘ziest, eļļot, (ie)taukot’.