skrabēt
skrabēt 3. pers. skrab, pag. skrabēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSuņa zobos skrabēja kauls.