Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sirds
sirds dsk. ģen. siržu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
PiemēriSirds darbojas normāli.
  • Sirds darbojas normāli.
  • Sirds puksti.
  • Sirds pārsitieni.
  • Sirds priekškambari.
  • Sirds medikamenti.
  • Sirds mazspēja.
  • Sirds operācija, transplantācija.
  • Sirds apstāšanās.
  • Veikt sirds masāžu.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
PiemēriLaba, ļauna sirds.
  • Laba, ļauna sirds.
  • Godīga, atsaucīga sirds.
  • Priecīga, skumja sirds.
  • Aizkustināt sirdi.
  • Pēc sarunas sirds kļuva tik viegla.
  • Mūzika saviļņoja klausītāju sirdis.
  • ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
Stabili vārdu savienojumiMākt sirdi. Nomākt sirdi. Sirds aicinājums.
3.Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
PiemēriDoma laukums ir Vecrīgas sirds.
  • Doma laukums ir Vecrīgas sirds.
  • Dzīvot pašā Latgales sirdī.
4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
PiemēriIekarināt ķēdītē sudraba sirdi.
  • Iekarināt ķēdītē sudraba sirdi.
  • Piparkūku sirds.
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
PiemēriSirds kalps.
  • Sirds kalps.
  • Sirds dūzis.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) vieglu sirdi. (Būt) (cieši) pie sirds. (Ir) uz sirds. (Iz)kratīt sirdi. (Sa)žņaugt sirdi.