savāds
savāds -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
savāda -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
savādi apstākļa vārds
savādība sieviešu dzimte, lietvārds
savādums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
PiemēriSavāds klusums.
1.1.Par cilvēkiem.
PiemēriKaimiņiene bija tāda savāda, daudzi no viņas novērsās.
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriMans kaķis ir savāds, tam ļoti patīk rotaļāties ar ūdeni.
1.3.Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
PiemēriPuisis licies tāds savāds, ar jocīgu skatienu.
1.4.formā: apstākļa vārds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
PiemēriSievieti naktī biedē savādi trokšņi.