savienot
savienot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
savienoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
PiemēriSavienot aizdedzes vadus.
- Savienot aizdedzes vadus.
- Vads savieno datoru ar mūzikas centru.
1.1.Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
PiemēriSaistaudu saites savieno kaulus vienu ar otru.
- Saistaudu saites savieno kaulus vienu ar otru.
1.2.Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
PiemēriSavienot stāvus ar kāpnēm.
- Savienot stāvus ar kāpnēm.
- Gaitenis savieno istabas.
- Ceļš savieno divas pilsētas.
- Tilts savieno krastus.
- Savienotas telpas.
1.3.Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
PiemēriNepareizi savienots.
- Nepareizi savienots.
- Numurs savieno ar jebkuru dežūrdaļu.
2.Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
PiemēriSavienot amatus.
- Savienot amatus.
- Savienot gardo ar veselīgo.
- Adījums savienots ar tamborējumu.
3.Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
PiemēriSavienot teoriju ar praksi.
- Savienot teoriju ar praksi.
- Savienot darbu ar studijām.
4.joma: valodniecība Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
PiemēriSavienot vārdus teikumā.
- Savienot vārdus teikumā.
- Savienot teikumus tekstā.
- Dubultuzvārda daļas savieno ar defisi.