savienot
savienot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
savienoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
PiemēriSavienot aizdedzes vadus.
1.1.Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
PiemēriSaistaudu saites savieno kaulus vienu ar otru.
1.2.Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
PiemēriSavienot stāvus ar kāpnēm.
1.3.Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
PiemēriNepareizi savienots.
2.Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
PiemēriSavienot amatus.
3.Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
PiemēriSavienot teoriju ar praksi.
4.joma: valodniecība Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
PiemēriSavienot vārdus teikumā.