sastomīties
sastomīties [sastuômîtiês] -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
PiemēriPuisis sastomās un piesarkst.
- Puisis sastomās un piesarkst.
- Sakāmais ir nepatīkams, viņa pauzē, sastomās.
- Meitenes rotaļājās, bet, ieraugot svešinieci, sastomījās un piespiedās vecmāmuļai.