sanest
sanest -nesu [-nȩsu], -nes, -nes [-nȩs], pag. -nesu darbības vārds; transitīvs
sanesums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
PiemēriSanest zarus ugunskuram.
1.1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
PiemēriNenoaujot kurpes, sanest istabā smiltis.
1.2.Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSanest lietotas drēbes un citas nepieciešamas lietas.
1.3.formā: trešā persona Saražot (medu) – par bitēm.
PiemēriBites vēl sanesīs arī viršu medu.
2.formā: trešā persona Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
PiemēriUpes līkumā straume sanesusi kokus.
2.1.Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
PiemēriPēc sadursmes automašīnu sanesa pretējā braukšanas joslā.