sanest
sanest -nesu [-nȩsu], -nes, -nes [-nȩs], pag. -nesu darbības vārds; transitīvs
sanesums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
PiemēriSanest zarus ugunskuram.
- Sanest zarus ugunskuram.
- Sanest lapas kaudzē.
- Sanest malku šķūnī.
1.1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
PiemēriNenoaujot kurpes, sanest istabā smiltis.
- Nenoaujot kurpes, sanest istabā smiltis.
- Suņi sanes dzīvoklī dubļus.
1.2.Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSanest lietotas drēbes un citas nepieciešamas lietas.
- Sanest lietotas drēbes un citas nepieciešamas lietas.
1.3.formā: trešā persona Saražot (medu) – par bitēm.
PiemēriBites vēl sanesīs arī viršu medu.
- Bites vēl sanesīs arī viršu medu.
- Sezonas laikā vienā stropā sanestais medus.
2.formā: trešā persona Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
PiemēriUpes līkumā straume sanesusi kokus.
- Upes līkumā straume sanesusi kokus.
- Vētra sanesusi smiltis kuģu ceļos.
- Vējš sanesis kupenas.
2.1.Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
PiemēriPēc sadursmes automašīnu sanesa pretējā braukšanas joslā.
- Pēc sadursmes automašīnu sanesa pretējā braukšanas joslā.