sanervozēt
sanervozēt [sanȩr̃vozêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
PiemēriAr tukšām runām sanervozēt sevi un citus.
- Ar tukšām runām sanervozēt sevi un citus.
- Nevajag viņu vēl vairāk sanervozēt.
- Ar spēles sākumā gūtajiem punktiem sanervozēt pretinieces.