samocītība
samocītība [samuõcîtĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
PiemēriSižeta samocītība.
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi