samocītība
samocītība [samuõcîtĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
PiemēriSižeta samocītība.
- Sižeta samocītība.
- Dialogu samocītība filmā.
- Dziedoņa balss samocītība.