Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
salēkšķēt
salēkšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
PiemēriSalēkšķējis lakats.
1.1.Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriZirgiem spalva ar mēsliem salēkšķējusi.