Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
salēkties
salēkties -lecos [-lȩcuôs], -lecies, -lecas [-lȩcas], pag. -lēcos darbības vārds; atgriezenisks
1.Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
PiemēriPamatīgi salēkties.
  • Pamatīgi salēkties.
  • Salēkties aiz pārbīļa.
  • Gandrīz vai salēcos pārsteigumā.
  • Mēs salecamies kā dzelti.
  • Zirgi iztrūkušies salēcās.
  • pārnestā nozīmē Sirds bailēs salecas.
1.1.Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
PiemēriŠoferis piedeva gāzi, un mašīna salēcās.
  • Šoferis piedeva gāzi, un mašīna salēcās.
  • pārnestā nozīmē Dziesma lika sirdij priekā salēkties.
2.sarunvaloda Sastrīdēties.
PiemēriSalēkties ar vīramāti.
  • Salēkties ar vīramāti.
  • Pamatīgi salecāmies.