saliekt
saliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu darbības vārds; transitīvs
1.Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
PiemēriSaliekt cauruli.
- Saliekt cauruli.
- Saliekt loksnes perpendikulāri.
- Saliekt stieni.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
PiemēriVējš saliecis priedes.
- Vējš saliecis priedes.
1.2.Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
PiemēriSaliekt stīpu grozam.
- Saliekt stīpu grozam.
1.3.Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
PiemēriSaliekt rokas elkoņos.
- Saliekt rokas elkoņos.
- Nevaru saliekt kāju.
- Viņš guļ uz sāniem, ar saliektu kaklu.
- Suņa aste augstu gaisā, saliekta asā leņķī.
- Skolnieki raksta, muguras saliekuši.
2.Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaliekt asi.
- Saliekt asi.
- Saliekta karote.
- Saliektas naglas.
- Sitiens saliecis izpūtēju.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
PiemēriGadu nastas saliekta vecmāmiņa.
- Gadu nastas saliekta vecmāmiņa.
- Iet taisnu muguru un nesaliektiem pleciem.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
PiemēriSmagie dzīves apstākļi viņu nav saliekuši.
- Smagie dzīves apstākļi viņu nav saliekuši.
- Bēdas saliekušas lielo augumu.
Stabili vārdu savienojumiSaliekt ragā.
- Saliekt ragā idioma — piespiest būt paklausīgam, padevīgam.