sadragāt
sadragāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
PiemēriVētras sadragāts kuģis.
- Vētras sadragāts kuģis.
- Sprādziens sadragājis visu ēku.
- No jumta krītošs ledus sadragā spēkratu.
1.1.Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriSadragāta locītava.
- Sadragāta locītava.
- Sadragāti mugurkaula skriemeļi.
- Sprādzienā sadragāti divi pirksti.
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut2.
PiemēriSadragāt pretinieka spēkus.
- Sadragāt pretinieka spēkus.
- pārnestā nozīmē Futbolā Krievija sadragā Dāniju ar 5:0.
2.1.pārnestā nozīmē Iznīcināt.
PiemēriKas sadragājis jaunā pāra sapņus?
- Kas sadragājis jaunā pāra sapņus?
- Sadragāto reputāciju grūti atjaunot.