saēst
saēst -ēdu [-ȩ̂du], -ēd, -ēd [-ȩ̂d], pag. -ēdu darbības vārds; transitīvs
1.Ēdot sasmalcināt ar zobiem.
PiemēriNevarēt saēst garozu.
- Nevarēt saēst garozu.
- Mazajam sunītim gaļu grūti saēst.
- pārnestā nozīmē Laika zoba saēsta ēka.
2.formā: trešā persona Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt2.
PiemēriTārpu saēsta baravika.
- Tārpu saēsta baravika.
- Kodes saēdušas kažoku.
- Ķirmju saēsts skapis.
- pārnestā nozīmē Korupcijas saēsta valsts.
3.formā: trešā persona Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
PiemēriIekļuvušās smiltis saēd zobratu zobus.
- Iekļuvušās smiltis saēd zobratu zobus.
- Skrūves ir rūsas saēstas.
4.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
PiemēriKaislības saēd viņa spēkus.
- Kaislības saēd viņa spēkus.
- Naids saēd cilvēka personību.
- Skaudība saēd dvēseli.