sūcējs
sūcējs lietvārds; vīriešu dzimte
sūcēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → sūkt; sūcējkukainis.
PiemēriAugu sūcēji.
- Augu sūcēji.
- Asins sūcējas ir odu mātītes.
- Sīkās auga saknītes ir galvenās ūdens sūcējas.
- Kaitēkļi ar sūcēja tipa mutes orgāniem izsūc augu sulu.
2.formā: vīriešu dzimte Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
PiemēriLapu sūcējs.
- Lapu sūcējs.
- Zemes sūcējs.
Stabili vārdu savienojumiPutekļu sūcējs.
- Putekļu sūcējs — putekļsūcējs.