Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sūkt
sūkt sūcu, sūc, sūc, pag. sūcu transitīvs, darbības vārds
sūciens vīriešu dzimte, lietvārds
sūkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
PiemēriSūkt putekļus.
1.1.Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
PiemēriSūkt alu.
1.2.Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
PiemēriSūkt cigareti.