sīkt1
sīkt sīcu, sīc, sīc, pag. sīcu darbības vārds; intransitīvs
sīciens lietvārds; vīriešu dzimte
sīcoņa lietvārds; sieviešu dzimte
sīkoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriOds sīc.
- Ods sīc.
- Muša sitas gar logu un sīc.
1.1.Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriTelevizors, monitors sīc.
- Televizors, monitors sīc.
- Lampa mirgo un sīc.
1.2.Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
PiemēriTējkanna klusu sīc.
- Tējkanna klusu sīc.
- Lauzdamies ārā no plaisas, gaiss sīc.
3.formā: trešā persona Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriSīc ausīs.
- Sīc ausīs.
- Pēc lielajiem pārdzīvojumiem galvā sāka sīkt.
3.1.Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriMan ir klepus un krūtīs sīc.
- Man ir klepus un krūtīs sīc.