rosīgs
rosīgs [rùosîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rosīga [rùosîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
rosīgi [rùosîgi] apstākļa vārds
rosīgums [rùosîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas rosās, ir kustīgs, darbīgs.
PiemēriRosīgs saimnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
PiemēriRosīgi darboties.
1.2.Tāds, kad noris aktīva darbība, intensīvs process (par laikposmu).
PiemēriAizvadīts rosīgs gads.
1.3.Tāds, kas veicina, rosina intensīvu darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura un personības īpašībām).
PiemēriRosīgs prāts.