rosīgs
rosīgs [rùosîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rosīga [rùosîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
rosīgi [rùosîgi] apstākļa vārds
rosīgums [rùosîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas rosās, ir kustīgs, darbīgs.
PiemēriRosīgs saimnieks.
- Rosīgs saimnieks.
- Rosīgs un radošs cilvēks.
- Rosīgs kultūras darbinieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
PiemēriRosīgi darboties.
- Rosīgi darboties.
- Darbs rit rosīgi.
- Rosīga saimnieciskā dzīve.
- Turpinās rosīgs darbs pie iestudējuma.
1.2.Tāds, kad noris aktīva darbība, intensīvs process (par laikposmu).
PiemēriAizvadīts rosīgs gads.
- Aizvadīts rosīgs gads.
- Lauksaimniekiem sācies rosīgs pavasaris.
1.3.Tāds, kas veicina, rosina intensīvu darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura un personības īpašībām).
PiemēriRosīgs prāts.
- Rosīgs prāts.