rosīgs
rosīgs [rùosîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
rosīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
rosīgi apstākļa vārds
rosīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas rosās, ir kustīgs, darbīgs.
PiemēriRosīgs saimnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
PiemēriRosīgi darboties.
1.2.Tāds, kad noris aktīva darbība, intensīvs process (par laikposmu).
PiemēriAizvadīts rosīgs gads.
1.3.Tāds, kas veicina, rosina intensīvu darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura un personības īpašībām).
PiemēriRosīgs prāts.