rondo
rondo lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
1.Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
PiemēriRondo formā uzrakstīts dzejolis.
2.Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
PiemēriAtskaņot Franča Šūberta rondo vijolei ar orķestri.
Cilme:No franču rondeau, itāļu rondo ‘aplis’.