rijīgs
rijīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rijīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
rijīgi apstākļa vārds
rijīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas daudz un negausīgi ēd (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriRijīgs suns.
- Rijīgs suns.
- Pavasarī izšķīlušies kāpuri ir ļoti rijīgi.
- Rijīgi ēst.
1.1.pārnestā nozīmē Tāds, kam vajag daudz degvielas, izejvielu u. tml.
PiemēriRijīga automašīna.
- Rijīga automašīna.
- Rijīgais valsts pārvaldes aparāts.
2.Ļoti alkatīgs, mantrausīgs.
PiemēriCilvēks kļuvis ļauns un rijīgs.
- Cilvēks kļuvis ļauns un rijīgs.
- Rijīgi jaunbagātnieki.