rīkle
rīkle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
Stabili vārdu savienojumiDziedamā rīkle. Ēdiens iespiežas rīklē.
- Dziedamā rīkle — sarunvaloda spēja dziedāt.
- Ēdiens iespiežas rīklē — Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- Ēdiens iesprūst rīklē — Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- Kumoss iespiežas rīklē — Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- Kumoss iesprūst rīklē — saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
2.Kakls (cilvēkam un dzīvniekam).
PiemēriSagrābt pie rīkles.
- Sagrābt pie rīkles.
- Putna mugurpuse un rīkle ir zilganpelēkā krāsā.
Stabili vārdu savienojumiAr nazi pie rīkles. Nazis pie rīkles.
- Ar nazi pie rīkles sarunvaloda — saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- Nazis pie rīkles sarunvaloda — saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- Nogrābt aiz rīkles sarunvaloda — satverot (kādu), panākt gribēto.
- Pārgriezt rīkli — nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
2.1.Kakla iekšējā daļa.
PiemēriSāp rīkle.
- Sāp rīkle.
3.Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
PiemēriZvērojoša krāsns rīkle.
- Zvērojoša krāsns rīkle.
- Iztīrīt skaidas no ēveles rīkles.
Stabili vārdu savienojumiGrūst rīklē. Mesties pie rīkles. Sadot pa rīkli.
- Grūst rīklē idioma — sarunvaloda nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
- Mesties pie rīkles vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- Sadot pa rīkli idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.