rīkle
rīkle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
Stabili vārdu savienojumiDziedamā rīkle. Ēdiens iespiežas rīklē.
2.Kakls (cilvēkam un dzīvniekam).
PiemēriSagrābt pie rīkles.
Stabili vārdu savienojumiAr nazi pie rīkles. Nazis pie rīkles.
2.1.Kakla iekšējā daļa.
PiemēriSāp rīkle.
3.Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
PiemēriZvērojoša krāsns rīkle.
Stabili vārdu savienojumiGrūst rīklē. Mesties pie rīkles. Sadot pa rīkli.