relatīvs
relatīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
relatīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
relatīvi apstākļa vārds
relatīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem).
PiemēriViss ir relatīvs.
1.1.Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
PiemēriRelatīvs miers.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvais mods. Relatīvais pronomens.
1.2.formā: apstākļa vārds Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
PiemēriRelatīvi augsts inflācijas līmenis.
2.formā: noteiktā galotne Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
PiemēriRelatīvais gaisa mitrums.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvā virsvērtība.
2.1.Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
PiemēriRelatīvais augstums.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvs skaitlis.
Cilme:No latīņu relativus ‘attiecināts, attiecīgs’.