relikts1
relikts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas (piem., augu suga), kas saglabājies no agrākajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
PiemēriPēcledus laikmeta relikts.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas vēl ir saglabājies no iepriekšējiem vēstures periodiem.
PiemēriKursenieku mitoloģijas relikti.
Cilme:No latīņu relictus ‘atlikums’.