reflektēt
reflektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
2.intransitīvs Reaģēt ar refleksu (uz kā iedarbību).
PiemēriAcs reflektē uz gaismu.
3.intransitīvs Būt par reflektantu.
PiemēriUz vakantajām vietām reflektēja ap 200 kandidātu.
4.intransitīvs Pārspriest, apcerēt.
PiemēriReflektēt par cilvēka būtību.
Cilme:No latīņu reflectere ‘liekt atpakaļ; griezt atpakaļ’.