reflektēt
reflektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
2.intransitīvs Reaģēt ar refleksu (uz kā iedarbību).
PiemēriAcs reflektē uz gaismu.
3.intransitīvs Būt par reflektantu.
PiemēriUz vakantajām vietām reflektēja ap 200 kandidātu.
4.intransitīvs Pārspriest, apcerēt.
PiemēriReflektēt par cilvēka būtību.
Cilme:No latīņu reflectere ‘liekt atpakaļ; griezt atpakaļ’.