Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
receklis
receklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sabiezējusi, sarecējusi masa; šādas masas gabals.
PiemēriAsins receklis.
  • Asins receklis.
  • Pienu uzkarsē, pievieno citronskābi, un piens saiet receklī.
1.1.Galerts, arī želeja.
PiemēriŪdeni, kurā vārītas zivis, izlieto recekļa pagatavošanai.
  • Ūdeni, kurā vārītas zivis, izlieto recekļa pagatavošanai.