Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rēbuss
rēbuss lietvārds; vīriešu dzimte
Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
PiemēriUzdot rēbusu.
Cilme:No latīņu rebus (dsk. instrumentālis no res ‘lieta, priekšmets’).