raksturīgs
raksturīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
raksturīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
raksturīgi apstākļa vārds
raksturīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
PiemēriKrepa audumiem raksturīga graudaina virsma.
- Krepa audumiem raksturīga graudaina virsma.
- Piparu degvīnam raksturīgs piparu aromāts un rūgteni dedzinoša garša.
- Nākamnedēļ Latvijā beidzot atnāks ziemai raksturīgais aukstums.
1.1.Spilgti izteikts; savdabīgs.
PiemēriRaksturīga piekrastes ainava.
- Raksturīga piekrastes ainava.
- Ķīvīti lidojumā var pazīt pēc raksturīgā svaidīgā lidojuma.