raisīt
raisīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
PiemēriRaisīt kurpju auklas.
1.1.Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
PiemēriRaisīt vaļā dāvanu.
1.2.Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
PiemēriRaisīt vaļā bikšu siksnu.
2.Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
PiemēriRaisīt vaļā zirgu.
2.1.kopā ar: "nost" Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
PiemēriRaisīt nost no pleciem saiņus un somas.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
PiemēriVējš raisa lapas no kokiem.
3.formā: trešā persona Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) – par augiem.
PiemēriLazda pavasarī raisa tumši sarkanas lapas.
4.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriRaisīt dusmas.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
PiemēriRaisīt pārdomas.